Tabula
Rīga
28 64
Ventspils
28 60
RFS
28 55
Liepāja/Mogo
28 51
Spartaks
28 42
Jelgava
28 21
Metta/LU
28 19
Valmiera
28 8

 


 
 

 
 
Vitālijs Meļņičenko: Izsalkums pēc uzvarām nepāriet!
30.04.15

Futbols - tas daudzejādā ziņā emocijas. Nesenajā kaujā ar "Spartaku" dzelten-zilie uzdāvināja līdzjutējiem emociju vētru. Un kā reiz "Ventspils" vārtsargs Vitālijs Meļņičenko kļuva, pieļaujams, galvenais šās uzvaras un neaizmirstamās vētras iedvesmotājs. Mels taču vienkārši spīdēja! Mums visiem ļoti gribas, lai tajā pašā brīnišķīgajā stilā Mels spīdētu arī nākamajos, ļoti sarežģītajos mačos. Bet jauns jau pavisam drīz - pirmdien, 4. maijā mājās pret "Skonto". Lielajā sarunā ar Vitāliju Meļņičenko mēs apspriedām gan šiko pendeļu sēriju, gan gaidāmo Latvijas kausa finālu, un pavisam drīzo cīņu ar "Skonto". Mels runāja, kā atvairot - interesanti, efektīgi un neaizmirstami.

- Vitālij, laiks iet, pavisam drīz jauns mačs, un pagājušo it kā jau ne visai prātīgi atcerēties. No otras puses, tas, pagājušais mačs, taču tik daudz emociju izsauca! Un tava spēle pirmkārt...

- Emociju tiešām bija daudz, bet tagad jau viss mierīgi. Mana nervu sistēma ātri atgriezās normālā stāvoklī! (Smaida). Bet tas nozīmē, ka jau sen visas domas tikai par gaidāmo maču ar "Skonto".

- Viss ticami, tie ir profesionāļa vārdi. Tomēr paskatīsimies uz jautājumu ar līdzjutēja acīm: viņš šo enerģisko pēcspēles pendeļu sēriju Kauguros vēl ilgi apzelēs! Un kā reiz tu biji tās galvenā darbojošās persona. Tad arī pastāsti: kas sērijā palika atmiņā?

- Pirms pirmā sitiena jutu, ka emociju skala paaugstinās, tādēļ arī iespēju to atvairīt nebija. Sapratu, ka ātrāk vajag nomierināties. Par laimi, izdevās ar to ātri tikt galā, kas arī turpinājumā palīdzēja. Atnāca sajūta, ka ar jauniem sitieniem tikšu galā! Nezinu, intuīcija tā ir vai kas cits, bet biju pārliecināts, ka tā noteikti būs. Un ka "Ventspils" nešaubīgi sēriju uzvarēs!

- Ļoti var būt, ka arī taviem oponentiem, spartakiešiem, bija tieši tāda pati pārliecība. Jo, iesitīšu no "punkta" obligāti!

- Iespējams, tā arī bija. Bet tajā arī bija mans uzdevums: izvest pretiniekus no līdzsvara, likt viņiem šaubīties, izdarīt tā, lai viņi pēdējā momentā pēkšņi mainītu lēmumu un sistu ne tā, kā domājuši. Sitēju šaubas - tas par labu vārtsargam, vēl jo vairāk, ka ka vispār tādā momentā laukuma spēlētāji izjūt lielāku spiedienu, kā vārtsargi.

- Romanu Mickēviču, kurš trāpīja stabā, tu tiešām samulsināji! Vai arī stabu ierunāji...

- Nu, ar stabu es nepaspēju apspriesties. (Smaida). Bet spēlētāju mēģināju ar kustībām maldināt, novirzīt no iedomātā. Un kaut arī stūri es neuzminēju, bet, kurš zin, varbūt manas pūles arī nebija veltas un sitienā pa stabu ir arī vārtsarga nopelns.

- Toties ar Bulvīša un Vivakvas sitieniem visi spriedumi nevietā: tieši Meļņičenko sitējus lieliski "noēda"! Kura šāvienu bija sarežģītāk atvairīt?

- Iespējams, Bulvīša. Viņam sitiens sanāca ne pašā stūrī, es jau aizlidoju garām un nācās roku, tā sacīt, izmest atpakaļ. Izmetu veiksmīgi. (Smaida). Vivakvas sitiens arī nebija vienkāršs, stūrī, un kad es pārskatīju video, noķēru sevi pie tā, ka tīri vizuāli tieši šis seivs man patīk vislabāk.

- Un kas ar tevi notika, kad pendeles izpildīja mūsu puiši? Lūk neveicas Žigam, viņš pārdzīvo un un purina savu frizūru. Tomēr arī Melam tas ir iemesls satraukumam.

- Protams, mūsu sitienus es vēroju, bet centos sargāt emocijas, neizkaisīt tās. Lai arī kā puiši sistu, es tur neko ietekmēt nevarēju. Mans uzdevums tikt galā ar svešo sitieniem! Lūk uz to es arī centos maksimālā veidā koncentrēties.

- Un tev tas brīnišķīgi izdevās. Un ja vēl atcerēties pendeli Daugavpilī, tad sanāk, ka no sešām pendelēm divos mačos tu tiki galā ar trijām (!), bet viena trāpīja stabā. Tu esi kļuvis par pendeļu sitēju briesmām?!

- (Smaida). Tā sanāk. Jebkurā gadījumā, agrāk neko tādu ar sevi nenovēroju. Ungārijā atvairīju vienu pendeli, Latvijā pagājušajā sezonā "Spartakā" arī vienu - lūk, laikam, arī viss.

- Ar ko izskaidrojams ievērojamais progress?

- Es domāju, viss slēpjas iekšējā pārliecībā. Lūk atnāca tā kaut kā pati par sevi, un tagad jau pirms sitiena daudzējādā ziņā saprotu un jūtu, tikšu ar to galā, vai ne. Agrāk nekā tāda nebija.

- Pārsteidzoša lieta - futbols. Mēs ilgi apspriežam pendeļu sēriju un tavu varonību tajā, bet visa tā pilnībā varēja arī nebūt. Vēl vairāk, tam arī nevajadzēja būt! Tomēr gadījās pēkšņi pilnīgi nevajadzīgs vienpadsmitmetrinieks spēles 92. minūtē...

- Protams, visiem mums tas bija ļoti nepatīkams moments. Līdz uzvarai pavisam mazliet, mazliet, bet te... Nu ko darīt? Tas ir futbols - viss kas gadās. Galvenais, ka pēc tam visa komanda, visi puiši savācās, nenodrebēja, izcieta un rezultātā noveda lietu līdz uzvarai.

- Ahmedu tu zini vienreizēji, bet iespējas viņš tev neatstāja.

- Jā, viņš mani apspēlēja. Ahmeds kā reiz ir no tiem, kurš pēdējā brīdī var mainīt lēmumu, bet tas neatsaucas uz sitiena kvalitāti. Uzminēt sarežģīti.

- Nekas šausmīga - Mela iedvesma atnāca vēlāk! Tā, starp citu, tiešām bija iedvesma?

- Nu ja jūs tā uzrakstījāt, tātad, tiešām viņa! (Smaida). Bet ja nopietni, tad, domāju, jā, pilnībā var runāt par iedvesmu. Tādas sērijas negadās bieži, varbūt reizi sezonā, un tādēļ šajās minūtēs pārdzīvo kaut kādas īpašas izjūtas. Bet vispār uz katru maču noskaņojos kaujinieciski, cenšos būt iespējami savākts un uzmanīgs. Un kad vēl iedvesma parādās, tad vispār viss vienkārši brīnišķīgi! (Smejas).

- "Ventspils" neatstāja nekādu iespēju "Spartakam" čempionāta mačā, bet kausa pusfināls nāca daudz sarežģītāk.

- Un tas nav pārsteidzoši. Kausā vienmēr tā: tev nav tiesību zaudēt, savādāk viss - izlido no turnīra. Tas atsaucas uz noskaņošanos, visu dari maksimāli. Tādēļ mačs sanāca ļoti smags: te mēs dominējām, te laukuma saimnieki kādus posmus aizvadīja labāk par mums. Bija daudz emociju, cīņas, un, pēc manām domām, spēle bija līdzīga un labi, ka viss beidzās tā, kā beidzās.

- Tev nekļuva par problēmu tas, cik iespaidīgi tika pārkārtota mūsu aizsardzības līnija? Tomēr tieši aizmugurējā līnija tev tuvāk par visiem, tur katram pārkārtojumam jāpieiet īpaši atbildīgi.

- Tiešām, pārmaiņu netrūka, daži puiši spēlēja ne savās ierastajās pozīcijās, un personīgi no manis tas prasīja vispirms mobilizāciju. Centos turēt puišus tonusā, teicu viņiem priekšā, lai mēs visi kopā ne uz mirkli nezaudētu uzmanību un koncentrāciju. Paldies puišiem, viņi, kā vienmēr, man daudz palīdzēja un paši lieliski tika ar visu galā, Katrs no mums komandā centās izpalīdzēt un palīdzēt cits citam, kas arī noveda pie kopējās uzvaras - vienatnē neviens neko nevar uzvarēt.

- Divas spēles ar "Spartaku", gandrīz viena aiz otras, un Mels divreiz ambiciozo pretinieku apspēlēja, pie tam vēl viņa laukumā. Ņemot vērā, ka tu iepriekšējo sezonu kā reiz aizvadīji "Spartakā", iemesls zināmam apmierinājumam ir un iemesls solīds.

- Pret savu bijušo klubu vienmēr centies nospēlēt īpaši labi, pie tam neko speciāli tam nedarot - viss sanāk it kā pats no sevis. Un es nenosaukšu mačus pret "Spartaku" par visprincipiālākajiem sev: nē, tie ir tik pat svarīgi kā pret jebkuru citu klubu. "Spartakā" man bija labas attiecības ar treneriem un puišiem, nekādu īpašu iemeslu ņemt kādu revanšu pret viņiem un kaut ko īpašu pierādīt, man nav. Man bija tikai viena motivācija, kura attiecas vispār uz visiem mačiem - "Ventspils" uzvara! Kā reiz izsalkumu pēc uzvarām es jūtu vienmēr!

- Apmierināt to būtu vienkāršāk, ja tu paliktu dzelten-zilais pagājušajā sezonā, kurā, kā zināms, "Ventspils" kļuva par čempionu. Aiziešana - tas bija nepareizs solis?

- Nē, tā es neskaitu. Protams, "Ventspils" - tas ir "Ventspils", cīņu tikai par pirmo vietu ne ar ko salīdzināt nevar, bet tā sanāca, ka man tajā pietrūka spēļu prakses, pietrūka paša maču gara. To visu man izdevās iegūt "Spartakā", kur galvenais man bija tieši spēlēt. Tieši tas arī palīdzēja atgūt pārliecību, tā kā es nenožēloju sezonu Jūrmalā.

- Un atgriešanās sanāca strauja. Tas ir smagi - ieiet vienā un tajā pašā upē divreiz un atkal kļūt par "Ventspils" vārtsargu?

- Nē, nekādas īpašas grūtības es nesajutu un neizjūtu. Paldies par to vispirms mūsu visam teicamajam kolektīvam: atbalstu un palīdzību es sajūtu gan no puišiem, gan no treneriem, gan no vadības. Protams, tam ir milzīga nozīme! Pie tam, jūtu atbildību, tādēļ, ka mani uzaicināja uz "Ventspili" otro reizi, parādot, ka tic un rēķinās ar mani. Saprotams, man ļoti negribas pievilt trenerus un vadību, kuri šo uzticību man izrādīja. Tādēļ man uzdevums ir tikai viens: katrā mačā būt maksimāli savāktam un koncentrētam par 100 procentiem un darīt visu, kas manos spēkos, lai "Ventspils" uzvarētu.

- Ar ko tev tiešām nenācās no jauna iepazīties, tad ar tava trenera Sergeja Diguļeva prasībām. Bet tās ir riktīgās, nepavaļosies!

- Tas nu tiešām, šīs prasības man brīnišķīgi zināmas. Tās ir maksimālas! "Ventspilī" nav tā, ka pat pēc ārēji labas spēles nebūtu, ko apspriest. Vienmēr ir epizodes, uz kurām norādīt un saprotami izskaidrot, ko un kā nepieciešams izlabot. Spēlēs nav ideāla, bet mūsu treneris izskaidro mums, vārtsargiem, kā uz to tiekties un tam tuvoties.

- Brīnišķīgi zināms tev arī tas, kā tas ir, spēlēt Latvijas kausa finālā "Ventspils" formā...

- Nu, saprotams, Latvijas kausa finālu-2013 es atceros vienreizēji! Kā gan savādāk! Tā bija viena no labākajām dienām manā dzīvē, toreiz es biju laimīgs. Var no gada gadā neatlaidīgi trenēties, spēlēt, un tā arī neiegūt trofeju. Bet te - uzvara, kura gadās ne katru dienu! Tas ir milzīgs prieks, tas ir tas, vispārīgi, kādēļ vispār nodarbojies ar futbolu, kādēļ izej laukumā. Uzvara pār "Metalurgu" nāca ļoti smagi, bet tādēļ tā vēl vērtīgāka.

- Mēs toreiz pietiekami ilgi bijām zaudētājos ar 0:1, un vārtus tev iesita neviens cits, kā...

- Antons Jemeļins! (Smejas). Es viņam to nesen kā reiz atgādināju. Es - tad to atceros, bet viņš - nē. Saka, ka neatceras, ka iesitis tieši man. Nu ko padarīsi, es toreiz biju pavisam nezināms vārtsargs tādam gigantam, kā Antons! (Smaida).

- 20. maijā "Ventspils" finālā spēlēs ar "Jelgavu". Spēlēsim mājās! Lieliski, ka fināls pirmo reizi notiks Ventspilī - tas ir liels notikums pilsētai, vai tiesa?

- Neapšaubāmi, liels un patīkams. Ventspils daudz dara Latvijas futbola popularizēšanai, mūsu klubs pastāvīgi spēlē Eiropā un pastāvīgi gūst panākumus mājas arēnā. Kurš, ja ne Ventspils pelnījis finālmaču pilnā mērā?! Tur nav pat ko apspriest! Jelgavā fināls bija pagājušajā gadā, tā kā pilnīgi loģiski un pilnīgi pareizi, ka šoreiz fināls notiks pie mums, Ventspilī.

- Pilnībā piekrītu, atliek nedaudz pagaidīt un svētki atnāks. Vispār, tie atnāks pavisam drīz - 4. maijā "Ventspils" pirmo reizi sezonā spēlēs Centrālajā stadionā ar "Skonto"! Līdzjutēji vienkārši nedrīkst paiet garām šādam notikumam!

- Ceru, viņi tiešām ar baudu atnāks uz spēli pirmdien. Tā solās būt ļoti interesanta un grūta. Kā, vispār, arī visas citas: "Ventspilij" sezonā vieglu spēļu nav bijis un nebūs. Jo interesantāk! "Skonto" - mums tas tradicionāli principiāls pretinieks, viņš startēja ne tajā labākajā veidā un droši vien vēlēsies ar katru spēli uzlabot savu turnīra stāvokli. Tā kā mačs būs aizraujošs, arī "Ventspili", nekas cits, kā uzvara, nevar interesēt!

- Beidzot spēlēt uz zāles. Lūk tie - svētki katram normālam futbolistam...

- Piekrītu. Spēlēt uz zāles un uz sintētikas - tās ir nesalīdzināmas lietas. Spēlēt futbolu uz zāles - tas arī ir kas brīnumains!

- Ja jau turpināt, tad, pēc būtības, pirmais mačs galvenajā stadionā - tā arī ir īstā sezonas atklāšana, tā ir?

- Kaut kādā pakāpē tā arī ir. Acīmredzami, ka atmosfēru skolu laukumos un galvenajā stadionā salīdzināt grūti. Galvenais laukums - tā tomēr kā dzimtā vieta un noskaņojums tur pilnīgi cits. Ceru, tādi paši svētki kā futbolistiem, būs arī mūsu līdzjutējiem, kuri ļoti vajadzīgi "Ventspilij" 4. maijā stadionā.

- Nu bet Vitaļikam Meļņičenko pats svarīgākais aizmirst par saviem nesenajiem brīnumainajiem seiviem un nonākt līdz spēlei ar "Skonto" tā, it kā nekā tāda nebūtu bijis. Jauna spēle - jauna vēsture. Tas taču vispār nepieciešams noteikums vārtsargam...

- Tā arī ir. Analīze izdarīta, līdz mačam - vēl nedaudz dienas, nopietna sagatavošanās turpinās un nekas no tās nenovirza. Viss kā parasti: maksimāla noskaņošanās, uzmanība, koncentrācija. Savādāk nedrīkst, ja gribi, lai 4. maijā "Ventspils" panāktu uzvaru. Bet mēs visi to gribam!

Mihails Koroļovs,
FK "Ventspils" preses atašejs
e-mail: korolev@delfi.lv
















   
SIA „Futbola klubs „Ventspils””
Sporta iela 7/9, Ventspils, Latvija, LV-3601
Tālr.: +371 636 81354; Fakss: +371 636 07555; E-mail: office@fkventspils.lv
Reģ. numurs: LV 41203008614; Norēķinu konts: LV43NDEA0000082432609; Nordea Bank Finland Plc, NDEALV2X